Piedalās:
Mīna-Līsa VĒRELA (soprāns)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Andris POGA
I daļa
Johanness BRĀMSS (1833-1897) Traģiskā uvertīra
Rihards VĀGNERS (1813-1883) Vēzendonkas dziesmas
I. Eņģelis
II. Stāvi mierā!
III. Siltumnīcā
IV. Sāpes
V. Sapņi
II daļa
Antons BRUKNERS (1824-1896) Simfonija reminorā (“Nulltā”)
I. Allegro
II. Andante
III. Scherzo: Presto
IV. Finale: Moderato
Vienā koncertā satiksies trīs 19. gadsimta otrās puses nozīmīgākie komponisti, kuru mūziku raksturo bagātīgas harmonijas, sarežģītas melodijas un spēcīgas emocijas un kuri būtiski ietekmējuši simfoniskās mūzikas tālāko attīstību – Johanness Brāmss, Rihards Vāgners un Antons Brukners.
Pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Andris Poga, savukārt koncerta īpašā viešņa būs somu soprāns Mīna-Līsa Vērela.
MĪNA-LĪSA VĒRELA
"Mīna-Līsa Vērela ir viens no patlaban daudzsološākajiem soprāniem dramatiskajā jomā un arvien vairāk parādās uz lielākām operas skatuvēm."
Somu soprāns Mīna-Līsa Vērela ir izslavēta kā Vāgnera mūzikas eksperte, kura publiku “apbur ar savu lirisko tembru un dramatisko pilnību”. Vēl šovasar britu medijs “The Telegraph” jūsmīgi vērtēja dziedātājas sniegumu Izoldes lomā. Slavēts tika viņas “pērļainais un intīmais dziedājums, kādu sastapt izdodas reti”.
Medijs “OperaWire”, atskatoties uz operas “Tristans un Izolde” uzvedumu Glindeburnas operas festivālā, šī gada augustā rakstīja: “Izolde, kuru dziedāja somu soprāns Mīna-Līsa Vērela, dziedāja ar bagātīgiem, krēmīgiem toņiem. Viņas pēdējais “Liebestod”, kur viņa dzied pār sava mīļotā mirušo ķermeni, bija īpaši aizkustinošs un iespaidīgs, īpaši ņemot vērā viņas dziļo, atvirzīto pozīciju uz skatuves.”
Vērela guvusi kritiķu un publikas nedalītu atzinību daudzos iestudējumos, piemēram, Izoldes atveidojums Vāgnera monumentālajā operā “Tristans un Izolde” ar Losandželosas Filharmonijas orķestri un krāsotājas loma Lidijas Šteieres jaunākajā uzvedumā Riharda Štrausa operā “Sieviete bez ēnas”, kas kopā ar Berlīnes filharmoniķiem Kirila Petrenko vadībā iestudēta slavenajā Bādenbādenes “Festspielhaus”.
2021. gadā Izoldes lomu Vērela dziedājusi arī BBC Proms festivālā Londonas Karaliskajā Albertholā, ko toreiz tiešraidē pārraidīja BBC Radio 3.
Somijā dzimusī Vērela ir prestižās Sibeliusa akadēmijas absolvente. Viņa ir vairāku starptautisku konkursu laureāte, tostarp uzvarējusi arī Starptautiskajā Hansa Gabora Belvederes konkursā.
RIHARDS VĀGNERS (1813-1883)
Vēzendonkas dziesmas (1857–1858)
Rihards Vāgners bija viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta vācu komponistiem, kurš ieguva pasaules slavu un atzinību gan ar savām komponētajām operām, gan ar to, ka pats sacerēja tām libretus savām operām, gan ar saviem teorētiskajiem uzskatiem par mūziku un mākslu, kurus pats arī īstenoja savās operās. Viņš tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem reformatoriem 19. gadsimta opermākslā, izstrādājot teoriju par mūzikas drāmu, kā vienotu mākslas darbu, kurā mūzika, librets, skatuviskā darbība un izpildījums ir savstarpēji organiski saistīti.
1842. gadā Vāgners devās uz Drēzdeni, kur pirmizrādes piedzīvoja operas “Rienci”, “Klīstošais holandietis”, “Tanheizers un dziesmu kari Vartburgā”, kā arī sarakstīja operu “Loengrīns”, taču Drēzdenes opera tās iestudēšanu noraidīja. Vēl operas komponēšanas laikā Vāgners iesaistījās kreisā politiskā virziena aktivitātēs. Pēc 1849. gada maija sacelšanās Drēzdenē, kurā bija iesaistīts arī Vāgners, tika izdots viņa aresta orderis, un Vāgners aizbēga uz Šveici.
Pirmajos Šveicē pavadītajos gados Vāgners aktīvi pievērsās vairāku teorētisko darbu izstrādei, turpināja darbu pie Drēzdenē iesāktā cikla “Nībelungu gredzens” libretu izstrādes, kā arī uzsāka šā cikla mūzikas komponēšanu, tomēr citu projektu dēļ to pārtrauca.
1850. gadu vidū Vāgners aizrāvās ar vācu filozofa Artura Šopenhauera idejām, un šajā laikā finansiālu palīdzību Vāgneram sniedza tirgotājs Oto Vēzendonks, ar kura sievu Matildi komponists sāka dēku. Jauno attiecību un Šopenhauera ideju ietekmē Vāgners izstrādāja libretu un sakomponēja operu “Tristans un Izolde”, kuras sižets bija balstīts uz viduslaiku vācu romantisko leģendu pamata.
Ar Matildes Vēzendonkas dzejoļiem tapušais piecu dziesmu cikls, ko patlaban pazīstam ar nosaukumu “Vēzendonkas dziesmas”, ieturēts romantiskā stilā, un atspoguļo mīlestības, ilgu un dabas skaistuma tēmas. Tās ievērojamas ar izteiksmīgām melodijām, bagātīgu harmoniju un krāšņiem orķestrējumiem.
Vāgners šīs dziesmas rakstīja laikā, kad strādāja pie operas “Tristans un Izolde”, un dziesmā “Sapņi” var dzirdēt mūzikas motīvus, kas vēlāk attīstīti mīlas duetā operas otrajā cēlienā.
Vāgnera “Vēzendonkas dziesmas” tiek uzskatītas par vienu no Vāgnera nozīmīgākajiem vokālajiem darbiem, un ir iecienītas gan dziedātāju, gan klausītāju vidū.
JOHANNESS BRĀMSS (1833-1897)
Traģiskā uvertīra (1880)
Johanness Brāmss ir viens no nozīmīgākajiem komponistiem romantisma laikmetā, kura mūzika turpina aizraut klausītājus visā pasaulē. Viņa darbi izceļas ar melodiskumu, bagātīgu harmoniju un dziļām emocijām; cieņu pret klasiskajām tradīcijām, vienlaikus iekļaujot romantisma laikmeta inovatīvas tendences. Viņš savā mūzikā bieži izmanto bagātīgu kontrapunkta tehniku, kas piešķir dziļumu un sarežģītību, atspoguļojot cīņu starp labo un ļauno, gaismu un tumsu.
Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem ir “Traģiskā uvertīra”. Tā radās laikā, kad komponists strādāja pie vairākiem citiem darbiem, tostarp pie Akadēmiskās svētku uvertīras. Interesanti, ka šie divi darbi tika radīti gandrīz vienlaikus, tomēr ļoti atšķiras pēc to emocionālā rakstura - kamēr Akadēmiskā svētku uvertīra ir svinīga un priecīga, Traģiskā uvertīra atspoguļo dziļas skumjas un dramatismu. Vienlaikus tā nav saistīta ar specifiskiem programmatiskiem notikumiem. Pats komponists šīs atšķirības savulaik paskaidrojis ļoti lakoniski: “Viens smejas, otrs raud.”
Faktiski, Akadēmiskā festivāla uvertīra ir komponista muzikāla atzinība Vroclavas universitātei par filozofijas doktora goda grādu. Pienācīgi pateicies, pametot gaisā studenta cepuri, doktors Brāmss uzvilka savu filozofa cepuri, sarauca pieri un pievērsās daudz nopietnākām muzikālām tēmām.
ANTONS BRUKNERS (1824-1896)
“Nulltā” simfonija (1869)
Koncerta programmu vainagos austriešu komponists Antons Brukners, kura simfonijas savukārt tiek dēvētas par romantisma mūzikas pēdējā posma simbolu majestātisko līniju un krāšņo harmoniju dēļ. Reti skanošā “Nulltā” simfonija ir rudenīgi krāsots šedevrs, kas aizvedīs mūs noticamu ilūziju pasaulē.
Atšķirībā no daudziem citiem komponistiem, Brukners daudzus savus svarīgākos darbus sarakstīja jau mūža otrajā pusē: Pirmā simfonija tika pabeigta 1866. gadā un pirmatskaņojumu piedzīvoja 1868. gadā; Otrā simfonija tika pabeigta 1872. gadā un pirmatskaņojumu piedzīvoja Vīnē 1873. gadā. Starp tām atrodama reminora simfonija.
Brukners pavadīja 9 mēnešus, strādājot pie šī darba, un pabeidza to 1869. gada beigās. Sākotnēji viņš jauno skaņdarbu nosauca par Otro simfoniju un iesniedza to caurskatīšanai Vīnes filharmonijas pastāvīgajam diriģentam Oto Desofam. Līdz publikai simfonija nenonāca.
Tomēr, kad Brukners pabeidza skaņdarbu, kas tagad pazīstams kā viņa Otrā simfonija, darbs tika apzīmēts kā “Trešā simfonija”, bet, kad viņš 1873. gada decembrī pabeidza nākamo simfoniju, to sauca par Trešo simfoniju, un iepriekšējais darbs tika pārdēvēts par Otro simfoniju. Simfonija, kuru bija recenzējis Desofs, tika nolikta atvilktnē un šķietami aizmirsta.
Kad 1895. gadā Brukners pārcēlās uz mazāku dzīvesvietu, viņš caurskatīja savu bibliotēku un atrada partitūru simfonijai, kuru bija rakstījis pirms vairāk nekā 25 gadiem. Viņš partitūru neiznīcināja, bet veica tajā piezīmes, tajā skaitā trīs reizes arī pārsvītrotu “nulles” simbolu – Ø, – un tieši no tā darbs kļuvis pazīstams kā "Die Nullte" simfonija.
Atdzimusī simfonija savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 28 gadus pēc Bruknera nāves.
Koncerts tiks pārraidīts arī TIEŠRAIDĒ, kuru klausītāji bez maksas varēs vērot Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mājaslapā un "YouTube" kanālā. Koncerta tiešraidi nodrošina SIA "Lielais Dzintars".
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas pilsēta.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Skolēniem, studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 3 eiro
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 30%
Skolotājiem, pasniedzējiem un medicīnas darbiniekiem - 20%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv.
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.
