NO JAUNIEM TALANTIEM LĪDZ LIELMEISTARAM
Liepājas Simfoniskais orķestris kā Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerta īpašo viesi ir aicinājis spožo vācu čellistu Danielu Milleru-Šotu, lai kopīgi atskaņotu Kamila Sensānsa virtuozo Pirmo čellkoncertu.
Daniels Millers-Šots ir viens no pasaulē pieprasītākajiem čellistiem - izslavēts ar savām izteiksmīgajām interpretācijām un spožo tehniku, kas sadarbību ar Liepājas Simfonisko orķestri galvenā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā sola muzikāli krāšņu. “The New York Times” šo mūziķi raksturo kā “ārkārtīgi izteiksmīgu” un “bezbailīgu solistu ar ugunīgu spēles tehniku”.
Savukārt jau trešo gadu pēc kārtas festivālu atklās jaunās zvaigznes - Valda Vikmaņa Latvijas Jauno atskaņotājmākslinieku konkursa laureāti, radot neatkārtojamu muzikālu piedzīvojumu, kurā satiekas jaunības degsme un pieredzējušu meistaru briedums. 2024. gadā konkursa uzvarētāja Elza Siliņa prestižajā Latvijas sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" pavasara balsojumā uzvarēja kategorijā STARTS par Žana Sibēliusa Vijolkoncerta 1. daļas atskaņojumu, šādi apliecinot Latvijas jauno talantu augsto meistarību.
Piedalās:
Daniels Millers-Šots (čells)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Guntis Kuzma
Valda Vikmaņa Latvijas Jauno atskaņotājmākslinieku konkursa laureāti:
Teisija Terēze Puncule (saksofons)
Rūta Zaure (klavieres)
Sofija Vasecka (vijole)
Paula Marta Jonuša (saksofons)
I daļa
Pola Morisa (1910-1967)
"Provansas ainavas"
Soliste: Teisija Terēze Puncule (saksofons)
II. Dziesma manai mīlestībai
III. Bohēmiešu sieviete vai Čigāniete
IV. Dvēseles aizlūgums Aliskampā
V. Dienvidu strazds
Henriks Veņavskis (1835-1880)
Briljantā fantāzija par tēmām no Šarla Guno operas "Fausts"
Soliste: Sofija Vasecka (vijole)
Ronalds Binge (1910-1979)
Koncerts alta saksofonam
Soliste: Paula Marta Jonuša (saksofons)
I. Allegro spirituoso
II. Romance
III. Rondo Allegro Giocoso
II daļa
Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791)
13. koncerts klavierēm un orķestrim, 1. daļa
Soliste: Rūta Zaure (klavieres)
Kamils Sensānss (1835-1921)
Pirmais koncerts čellam un orķestrim
Solists: Daniels Millers-Šots (čells)
I. Allegro non troppo
II. Allegretto con moto
III. Tempo primo
Kamils Sensānss (1835–1921) bija franču romantisma laikmeta komponists, pianists, ērģelnieks un diriģents. Viņš pazīstams ar savu daudzpusīgo ieguldījumu mūzikā, radot darbus dažādos žanros, tostarp operas, simfonijas, koncertus un kamermūziku.
Viņa ievērojamākie darbi ir “Danse macabre” (1874), opera “Samsons un Dalila” (1877), “Ērģeļu simfonija” (1886) un “Dzīvnieku karnevāls” (1886). Sensānss bija arī pirmais komponists, kurš radīja mūziku filmai, komponējot skaņdarbu “L'Assassinat du duc de Guise” (“Hercoga de Gīsa slepkavība”, 1908).
Sensānss bija pazīstams ar savu izcilo tehnisko meistarību un spēju apvienot klasiskās formas ar romantisma izteiksmes līdzekļiem, padarot viņa mūziku gan intelektuāli bagātu, gan emocionāli aizraujošu.
Pirmais koncerts čellam un orķestrim laminorā, Op. 33, ir izcils romantisma laikmeta darbs, kas ievērojami bagātinājis čella repertuāru.
Koncerts izceļas ar savu nepārtraukto trīsdaļīgo struktūru, kurā daļas plūstoši pāriet viena otrā bez pārtraukuma:
Allegro non troppo: Koncerts sākas ar enerģisku un dramatisku tēmu, kurā čells uzreiz iepazīstina ar galveno motīvu, demonstrējot instrumenta plašās tehniskās un izteiksmīgās iespējas. Allegretto con moto: Otrā daļa piedāvā kontrastu ar vieglu un graciozu melodiju, kas atgādina menuetu. Šeit čells izceļas ar liriskām frāzēm un smalku artikulāciju. Allegro non troppo: Noslēdzošā daļa atgriežas pie sākotnējās enerģijas, apvienojot iepriekšējās tēmas un noslēdzot koncertu ar spēcīgu un virtuozu finālu.
Sensānss, būdams izcils pianists un ērģelnieks, savā mūzikā bieži apvienoja klasiskās formas ar romantisma izteiksmes līdzekļiem. Šajā koncertā viņš demonstrē savu meistarību, ļaujot čellam izpausties gan tehniski sarežģītos fragmentos, gan dziļi emocionālās melodijās.
Kopš pirmatskaņojuma čellkoncerts kļuvis par vienu no populārākajiem un biežāk atskaņotajiem darbiem šī instrumenta repertuārā, apliecinot tā neatkārtojamo melodisko šarmu un formas skaidrību.
Skaņdarbs sarakstīts 1872. gadā, kad Sensānsam bija 37 gadi. Koncerts tika veltīts franču čellistam Ogistam Tolbēkam, kurš arī piedalījās pirmatskaņojumā.
1870.–1871. gadā Francija bija ierauta karā ar pret Prūsiju, kas noslēdzās ar Francijas sakāvi un Parīzes komūnas izveidi. Šie notikumi atstāja dziļu iespaidu uz franču sabiedrību un kultūru, un Sensānss aktīvi iesaistījās franču mūzikas dzīvē.
1871. gadā viņš līdz ar citiem mūziķiem dibināja Nacionālo mūzikas biedrību (Société Nationale de Musique), kuras mērķis bija veicināt franču komponistu darbu atskaņošanu un izplatīšanu. Organizācija kļuva par nozīmīgu platformu franču mūzikas attīstībai.
Šajā laikā Francija piedzīvoja politiskas un sociālas pārmaiņas. Trešās Republikas izveide un centieni atjaunot nacionālo identitāti veicināja mākslas un kultūras nozīmi. Sensānss, būdams patriots, ar savu mūziku centās stiprināt franču kultūras pašapziņu. Pirmais čellkoncerts, ar savu izsmalcināto formu un emocionālo dziļumu, atspoguļo šo laikmeta garu un vēlmi atjaunot Francijas kultūras diženumu.
Liepājas 400-gades starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncertā Liepājas Simfoniskais orķestris kā vakara īpašo viesi aicinājis spožo vācu čellistu Danielu Milleru-Šotu.
Daniels Millers-Šots pasaulē izslavēts ar savām izteiksmīgajām interpretācijām un spožo tehniku, kas sadarbību ar Liepājas Simfonisko orķestri galvenā diriģenta Gunta Kuzmas vadībā sola muzikāli krāšņu.
Millers-Šots regulāri koncertē ar pasaules vadošajiem orķestriem. ASV tie ir Ņujorkas, Bostonas, Klīvlendas, Čikāgas, Filadelfijas, Sanfrancisko un Losandželosas simfoniskie kolektīvi, Eiropā – Berlīnes filharmoniķi, Leipcigas Gewandhaus orķestris, Parīzes Radio orķestris, Londonas Simfoniskais un arī Filharmonijas orķestris, Austrālijā – Sidnejas un Melburnas simfoniskie orķestri un daudzi citi kolektīvi.
Daudzus gadus viņš valdzina klausītājus arī kā klasiskās mūzikas vēstnieks 21. gadsimtā un tilta veidotājs starp mūziku, literatūru un vizuālo mākslu. "The New York Times" viņu raksturo kā "ārkārtīgi izteiksmīgu" un "bezbailīgu solistu ar ugunīgu spēles tehniku".
Ar lielu aizrautību Millers-Šots atskaņo gan klasiskās mūzikas pērles, gan paplašina čella repertuāru, sadarbojoties ar mūsdienu komponistiem un atklājot publikai mazāk zināmus skaņdarbus, tostarp arī ar paša veidotām aranžijām. Savus čella koncertus viņam veltījuši tādi komponisti kā Džordžs Aleksandrs Albrehts, sers Andrē Previns un Pēters Ružička.
Vairāk nekā 25 gadus ilgās karjeras laikā Millers-Šots izveidojis plašu diskogrāfiju, kas viņam nesusi starptautisku atzinību. Tajā, cita starpā, iekļauti Baha, Bēthovena, Brāmsa, Mocarta, Haidna, Šūmaņa, Grīga, Mendelszona, Prokofjeva, Šūberta, Hačaturjana, Šostakoviča, Štrausa, Čaikovska, Elgāra, Voltona, Britena Dvoržāka, Lalo, Honegera un Sensānsa skaņdarbi.
Izcilais mūziķis spēlē Matteo Gofrillera čellu, kas izgatavots Venēcijā 1727. gadā.
17. janvārī, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) Melngaiļa koncertzālē noslēdzās "Valda Vikmaņa Latvijas jauno atskaņotājmākslinieku konkurss 2025".
Konkursa laureāti:
1.vietu (900 eiro) izcīnīja Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas audzēkne Teisija Terēze Puncule (saksofons). Pedagogs Artis Sīmanis, koncertmeistare Jekaterina Sarvi.
2. vietu (700 eiro) ieguva MIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkne Rūta Zaure (klavieres). Pedagogs un koncertmeistars Elīna Bērtiņa-Petrauska.
3. vietu (500 eiro) saņēma MIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkne Sofija Vasecka (vijole). Pedagogs Nelli Sarkisjana, koncertmeistare Lili Sarkisjana.
Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" attīstības biedrības īpašo naudas balvu (1000 eiro), kuru pasniedza arhitekts Gundars Vīksna, izcīnīja labākais LMMDV konkursants – audzēkne Paula Marta Jonuša (saksofons). Pedagogs Kristaps Vanags, koncertmeistars Normunds Kalniņš.
Konkursa žūrijā darbojas klarnetists, Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents un mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma, sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe, pianists Andrejs Osokins un čellists Ēriks Kiršfelds.
"Jaunības degsme, azarts un teicama profesionalitāte bija jūtama no katra konkursa dalībnieka. Šīs kvalitātes pavadīja arī uzstāšanās brīža veiksme, savukārt maģiskā skatuves atmosfēra lika viņu priekšnesumus klausīties ar aizturētu elpu. Liepājas Simfoniskais orķestris lepojas, ka mums līdzās dzimst jaunas, spožas zvaigznes, kas bagātinās mūsu festivālu ar neaizmirstamiem priekšnesumiem," komentē Guntis Kuzma.
Konkursu jau piekto gadu rīko Mākslu izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola" sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri un biedrību "Kurzemes radošās industrijas attīstības centrs". Konkursa norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Liepājas Kultūras pārvalde. Konkursa mērķis ir sekmēt Latvijas mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņu un pedagogu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanos, kultūrizglītības prestiža attīstību un nostiprināšanos, kā arī konkurences palielināšanos, paralēli attīstot mākslinieciskā līmeņa paaugstināšanos.
Festivālu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas pilsēta.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Skolēniem, studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 3 eiro
Apliecības "Goda ģimene" (3+) īpašniekiem - 30%
Skolotājiem, pasniedzējiem un medicīnas darbiniekiem - 20%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv
Noderīgi:
Koncerts pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, jo tā laikā tiks aktivizēta indukcijas cilpas funkcija. Ņemot vērā cilvēku ar dzirdes traucējumiem izteikto pieredzi, izmēģinot šo sistēmu, vislabākā klausīšanās pieredze iespējama sēdvietās partera centra zonā no 5. līdz 12. rindai – no 6. līdz 28. vietai.
