Godinot festivāla pirmsākumus un tā dibinātāja Imanta Rešņa ieguldījumu, iezīmējot Liepāju pasaules mūzikas kartē, Liepājas Simfoniskajam orķestrim vērienīgā pianisma zvaigžņu koncertā pievienosies trīs spožu pianistu dueti.
Agnese Egliņa kopā ar Elīnu Bērtiņu atskaņos Fransisa Pulenka Koncertu divām klavierēm un orķestrim, kura instrumentācijā izmantotie “džezīgie” efekti raisa asociācijas ar Morisa Ravēla Koncertu klavierēm un orķestrim Solmažorā, tomēr neizbēgami veikti salīdzinājumi arī ar Volfganga Amadeja Mocarta Koncertu divām klavierēm un orķestrim, ko šajā koncertā atskaņos franču mākslinieku Davida Salmona un Manuela Vijāra apvienība “Geister Duo”.
“Geister Duo” pianisti kopā muzicē jau desmit gadu, un, pēc pirmās vietas iegūšanas slavenajā ARD klavieru duetu konkursā Minhenē, “Geister Duo” šobrīd tiek uzskatīts par vienu no daudzsološākajiem savas paaudzes klavieru ansambļiem, kas izceļas ar īpašu māksliniecisko simbiozi un muzikalitāti.
Pirmatskaņojumu šajā koncertā piedzīvos latviešu komponista Georga Pelēča Koncerts divām klavierēm un orķestrim “Tandēms”, ko atskaņos Andrejs Osokins kopā ar Sergeju Osokinu.
Piedalās:
Agnese Egliņa un Elīna Bērtiņa
Sergejs Osokins un Andrejs Osokins
“Geister Duo” – Davids Salmons un Manuels Vijārs
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Guntis Kuzma
I daļa
Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791) Uvertīra no operas “Bēgšana no seraja”
Volfgangs Amadejs Mocarts | Koncerts divām klavierēm un orķestrim
Solisti: "Geister Duo" (David Salmon, Manuel Viellard)
I. Allegro
II. Andante
III. Rondo
II daļa
Georgs Pelēcis (1947) Koncerts divām klavierēm un orķestrim "Tandēms" (pirmatskaņojums)
Solisti: Sergejs Osokins, Andrejs Osokins
I. Canzone
II. Scherzo
Fransiss Pulenks (1899-1963) Koncerts divām klavierēm un orķestrim
Solistes: Agnese Egliņa, Elīna Bērtiņa
I. Allegro ma non troppo
II. Larghetto
III. Allegro molto
Koncertu tiešraidē translē Latvijas Radio 3 "Klasika".
Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791) iegājis pasaules mūzikas vēsturē kā Vīnes klasicisma pārstāvis un līdzveidotājs līdzās Jozefam Haidnam un jau nākamās paaudzes pārstāvim Ludvigam van Bēthovenam. Mocarta ārkārtējās muzikālās dotības realizējās visu tolaik eksistējošo profesionālās mūzikas žanru papildināšanā un principiālā reformēšanā, atjaunināšanā.
Ģeniālais komponists, pianists, vijolnieks, diriģents un pedagogs, neraugoties uz savu īso mūžu, kļuva par vienu no pašiem nozīmīgākajiem meistariem pasaules mākslas vēsturē.
1781. gadā jaunais un ambiciozais Mocarts ieradās Vīnē, un jau pēc nepilna gada - 1782. gada 16. jūlijā - Vīnes pilsētas teātrī pirmizrādi piedzīvoja viņa dziesmuspēle “Bēgšana no seraja” – pirmais no izcilā komponista ievērojamākajiem skatuves darbiem.
Operu "Bēgšana no seraja" Volfgangs Amadejs Mocarts sacerēja 25 gadu vecumā. Viņš bija pametis tēva mājas, pārcēlies uz Vīni un iecerējis uzsākt karjeru teātrī ar komisku operu, kas jau pats par sevi ir diezgan neparasti operai kā akadēmiskam un muzikāli dramatiskam sacerējumam. Mocarts pret darbu izturējās ar jauneklīgu degsmi un lielu atbildību, apzinoties Vīnes muzikālās publikas izsmalcināto gaumi, tomēr jauniestudējums toreiz draudēja izcelt muzikālu skandālu. Arī tāpēc, ka serajs Osmaņu impērijas sultāna pilī ir daļa, kurā harēma locekļi, un līdz ar to šī ir slēgta vieta.
Kaut arī uztverta pretrunīgi, šī opera nostiprināja jaunā komponista reputāciju Austrijā. Salīdzinot ar tā laika operu, Mocarta tēli bija vitāli un spilgti. Operas “Bēgšana no seraja” pirmizrādei 1782. gadā sekoja panākumi visā Eiropā.
Mūzikas vēsturē zināms arī fakts, ka tolaik pie varas esošais imperators Jozefs II, izteicis dzēlīgu piezīmi mūzikas sakarā: “Pārāk skaisti mūsu ausīm un šausmīgi daudz nošu, mīļo Mocart!”. Komponists atbildējis: “Tieši tik, cik nepieciešams, Jūsu Augstība!”
2006. gadā Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Imanta Jāņa Rešņa vadībā operu “Bēgšana no seraja” uzveda arī Liepājā, par norises vietu izvēloties Liepājas teātri.
Nav zināms, kad Mocarts pabeidza Koncertu divām klavierēm un orķestrim, taču pētījumi liecina, ka kadences pirmajai un trešajai daļai ir rakstītas viņa un viņa tēva rokrakstā uz tāda veida papīra, kāds tika lietots laikā no 1775. gada augusta līdz 1777. gada janvārim. Tomēr lielākā daļa avotu, norāda, ka tas komponēts 1779. gadā.
Domājams, ka Mocarts to rakstīja, lai atskaņotu kopā ar savu māsu Mariju Annu, tomēr nav zināms, vai tas kādreiz ir ticis realizēts.
Dažus gadus vēlāk, kad jaunais komponists centās nostiprināt savu reputāciju Vīnē, viņš izvēlējās šo koncertu kā vienu no saviem labākajiem darbiem. Lai radītu spožāku iespaidu, viņš paplašināja orķestri, pievienojot klarnetes, trompetes un timpānus. Mūsdienās koncertu bieži dzird ar šādu orķestrāciju, bet, tā kā pievienotie instrumenti nav atrodami ne Mocarta rakstītajā partitūrā, ne arī agrākajos drukātajos izdevumos, nav pierādīts, ka šie papildinājumi patiešām ir Mocarta darbs.
Kopā ar Mocartu Vīnē muzicēja viņa skolniece Josefa Auernhammera, ar kuru viņš bija atskaņojis savu sonāti klavierēm četrām rokām un kurai viņš veltīja dažas no savām vijoļsonātēm. Savās vēstulēs Mocarts par viņas spēli izteicies neviennozīmīgi. Vēl mazāk atzinīgi Mocarts vērtēja viņas izskatu, un baumas par to, ka viņi abi apprecēsies, Mocartu sadusmoja, kaut arī izjauca viņa laulības ar Konstanci Vēberi.
Koncerts atšķiras no ierastā solo klavierkoncerta ar dialogu starp abām klavierēm, kad tās apmainās ar muzikālām idejām. Spilgtākos fragmentus Mocarts sadala diezgan vienmērīgi starp abām klavierēm. Arī orķestris ir diezgan klusāks nekā citos Mocarta klavierkoncertos, lielāko daļu mūzikas atstājot solistu ziņā.
Pirmā daļa ir liriska un plaša, it kā Mocarts izbaudītu pats sevi un ļautu brīvi plūst savām idejām. Seko lēna un izsmalcināta vidējā daļa, kurā orķestris paliek fonā rotaļīgajam pianistu pārim, savukārt noslēdzošajā daļā mūs sagaida enerģisks rondo, un pēc liriskas graciozitātes fragmentiem seko atgriešanās pie galvenās rondo tēmas.
Georgs Pelēcis (1947) ir latviešu komponists un muzikologs, viens no pazīstamākajiem mūzikas zinātniekiem Latvijā, senās polifonijas pētnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors un Rīgas Senās mūzikas centra prezidents.
Lolita Fūrmane Latvijas Mūzikas informācijas centra enciklopēdijā raksta, ka Georga Pelēča mūzikas tonalitāte šķiet atstarojam kādu brīnišķīgi dzidru pozitīvismu. Tieši šī īpašība, kurai ģenētiskos priekštečus var atrast no vienas puses renesanses un baroka mūzikā, no otras puses – minimālisma estētikā, ir komponista daiļradē garīgi spēcinošākā un ienes latviešu mūzikā vēl nebijušu, svaigu elpošanu, pulsējošu darbīgumu.
Liepājas 400-gades starptautiskajā zvaigžņu festivālā pirmatskaņojumu piedzīvos Georga Pelēča Koncerts divām klavierēm un orķestrim “Tandēms”.
Skaņdarbs sastāv no divām kontrastējošām daļām – Kancona un Skerco.
No solistiem gaidāma gan virtuozu ideju realizācija, gan lirisku tēlu iemiesojums. Arī orķestra faktūrai ir koncerta pazīmes, kas piešķir veselumam lielu vitalitāti un spilgtumu.
Mūzikas stils – raksturīgs komponistam, un tas uzrunā klausītājus ar pozitīviem tēliem, melodiskumu, konsonējošo harmoniju, enerģiskiem ritmiem un klasiskās mākslas tradīcijām.
Fransiss Pulenks (1899–1963) bija ievērojams franču komponists un pianists, pazīstams ar savu daudzveidīgo muzikālo devumu, kas ietver dziesmas, klavierdarbus, kamermūziku, kormūziku, operas, baletus un simfonisko mūziku.
Pulenks piedzima Parīzē, turīgā ģimenē, kurā māte iepazīstināja viņu ar mūziku jau agrā bērnībā. 16 gadu vecumā viņš sāka formālas klavierspēles nodarbības, taču Pulenka muzikālā attīstība būtiski mainījās pēc tam, kad viņš piesaistīja Ērika Satī uzmanību, kurš ievadīja viņu Parīzes avangarda mūzikas aprindās.
Pulenks bija viens no komponistu grupas “Les Six” (“Sešinieks”) dalībniekiem, kurā ietilpa arī Luijs Durejs, Dārijs Mijo, Artūrs Onegērs, Žermēna Tajefēra un Žoržs Oriks. Šī grupa veidojās kā reakcija pret romantisma un impresionisma tradīcijām, tiecoties pēc vienkāršības un skaidrības mūzikā.
Pulenka daiļrade ir ļoti plaša. Starp viņa ievērojamākajiem darbiem ir balets "Koķetes" ("Les biches", 1923), "Koncerts divām klavierēm" (1932), "Ērģeļkoncerts" (1938), opera "Karmelīšu dialogi" (1957). Viņa mūziku raksturo melodiskums, bagātīgas harmonijas un rotaļīgs raksturs, kas atspoguļo gan viņa gaišo, gan nopietno pusi.
Pulenks bija viens no pirmajiem komponistiem, kas novērtēja gramofona nozīmi un veica plašus ierakstus no 1928. gada.
Pulenka mūzika atspoguļo viņa personības dualitāti – vieglprātīgu dzīvesprieku un dziļu garīgumu. Viņa devums mūzikā atstājis paliekošu ietekmi uz 20. gadsimta mūziku, un viņa darbi joprojām tiek regulāri atskaņoti un novērtēti visā pasaulē.
Koncerts divām klavierēm un orķestrim tika komponēts trīs mēnešu laikā 1932. gada vasarā. To bieži raksturo kā Pulenka agrīnā perioda kulmināciju.
Komponists beļģu muzikologam Polam Kolāram rakstīja: "Jūs pats redzēsiet, cik milzīgs solis uz priekšu tas ir no mana iepriekšējā darba, un ka es patiešām ieeju savā lielajā periodā."
Koncertu pasūtīja un veltīja princesei de Poliņjakai, Ņujorkā dzimušai “Singer” šujmašīnu ražotāja mantiniecei un mākslas mecenātei, kurai veltīti daudzi 20. gadsimta sākuma šedevri. Viņas Parīzes salons bija muzikālā avangarda pulcēšanās vieta.
Pirmatskaņojums notika 1932. gadā Venēcijā kopā ar “La Scala” orķestri vēlākā Čikāgas Simfoniskā orķestra diriģenta Dezirē Defo vadībā. Klavieru partijas atskaņoja pats komponists kopā ar savu bērnības draugu Žaku Fevriē.
Publika skaņdarbu uzņēma atzinīgi, un vēlāk, 1945. gadā, Pulenks Koncertu divām klavierēm atskaņoja kopā ar Bendžaminu Britenu.
Skaņdarba instrumentācija un "džeza" elementi atgādina Morisa Ravēla klavierkoncertu Solmažorā, kura pirmatskaņojums notika 1932. gada janvārī Parīzē. Bieži tiek veikti salīdzinājumi ar Mocarta Koncertu divām klavierēm, tomēr otrās daļas graciozā un vienkāršā melodija, kā arī maigais pavadījums, drīzāk raisa asociācijas ar citu Mocarta klavierkoncertu. Pats Pulenks atzina, ka viņš apzināti atgriezies pie Mocarta stila, jo augstu vērtējis melodisko līniju un Mocartu uzskatījis pārāku pār citiem komponistiem.
Informācija par solistiem
“Geister Duo” ir kamermūzikas ansamblis, kurā apvienojušies divi spilgti franču pianisti – Deivids Salmons un Manuels Vijārs, kas izceļas ar savu māksliniecisko saskaņu, tiek uzskatīti par vienu no daudzsološākajiem savas paaudzes duetiem.
Salmons un Vijārs savu sadarbību sāka, būdami studenti Parīzes Reģionālajā konservatorijā (Conservatoire à Rayonnement Régional de Paris). Viņiem radās vēlme padziļināt dueta repertuāra daiļradi nevis kā divu solistu satikšanos koncertā, bet gan kā īstam kamermūzikas ansamblim. Veiksmīgi pabeiguši katrs savu solo klavierspēles kursu un uzvarējuši starptautiskos konkursos, viņi pilnveidoja savas prasmes dueta sastāvā.
Duets 2019. gadā ieguva 2. vietu Starptautiskajā Šūberta pianistu duetu konkursā Čehijā, kā arī 1. vietu un publikas balvu Monako starptautiskajā pianistu konkursā četrām rokām. 2021. gadā viņi ieguva 1. balvu Starptautiskajā ARD Minhenes konkursā, kā arī piecas speciālbalvas.
Agnese Egliņa ir trīskārtēja Lielās mūzikas balvas ieguvēja – “Par izcilu darbu ansamblī” (2010), “Par izcilu sniegumu gada garumā” (2020)
un “Par izcilu interpretāciju” Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” ansambļa sastāvā (2021).
Pianiste aktīvi koncertē ar Latvijas vadošajiem mūziķiem un starptautiska līmeņa solistiem, regulāri veido koncertprogrammas ar izciliem instrumentālistiem.
Egliņa muzicējusi daudzviet Eiropā, Dienvidāfrikas Republikā, Brazīlijā, ASV un Ķīnā.
Pianiste vienmēr ar lielu prieku muzicē Liepājā kopā ar Liepājas simfonisko orķestri. Pēdējo gadu koncertsezonās Agnese kopā ar LSO atskaņojusi Morisa Ravēla Klavierkoncertu, Džordža Gēršvina Rapsodiju blūza stilā, kā arī latviešu komponistu Pētera Plakida un Kārļa Lāča klavierkoncertus.
Agnese Egliņa ir dzimusi Liepājā un savu pirmo mūzikas izglītību ieguvusi Emiļa Melngaiļa mūzikas vidusskolā skolotājas Anitas Poļanskas vadībā.
Ar pianisti Elīnu Bērtiņu pirmā muzikālā sadarbība bija 2015. gadā, kad mūziķes atskaņoja Alfrēda Šnitkes Klavierkoncertu kopā ar “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Andri Pogu. 2021. gadā Koncertzālē Cēsis Bēriņa un Egliņa kopā ar sitaminstrumentālistiem Guntaru Freibergu un Juri Āzeru veidoja koncertprogrammu “Mūzika sitaminstrumentiem un klavierēm”, kurā skanēja Bēlas Bartoka Sonāte, Džordža Krama “Vasaras mūzika” un Krista Auznieka pirmatskaņojums “Smaržīgais laikrādis”.
Elīna Bērtiņa koncertē gan kā soliste, gan tandēmā ar citiem izciliem mūziķiem. Nominēta Lielajai Mūzikas balvai 2021 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”. Uzstājusies ar Liepājas Simfonisko orķestri, “Sinfonietta Rīga”, “Sinfonia concertante”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Olštinas Filharmonijas orķestri un Vācijas stīgu filharmoniju, ar kuru kopīgi devās vasaras tūrē 2018. gadā.
Bērtiņa muzicējusi ar izciliem latviešu mūziķiem – čellistēm Guntu Ābeli, Ievu Upatnieci, klarnetistu Mārtiņu Circeni, flautisti Ilonu Meiju, saksofonistu Oskaru Petrauski, sitaminstrumentālisti Elīnu Endzeli un daudziem citiem. Tāpat viņa sadarbojusies ar tādiem diriģentiem kā Normundu Šnē, Imantu Resni, Atvaru Lakstīgalu, Andri Pogu, Andri Vecumnieku, Tadeušu Voicehovski, Jalčinu Adigezalovu.
Bērtiņa ir arī vairākkārtēja Liepājas Pianisma zvaigžņu festivāla dalībniece.
Elīna Bērtiņa absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru Sergeja Osokina klasē.
Sergejs Osokins ir viens no šī brīža Latvijas pianisma galvenajiem stūrakmeņiem. Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mākslas zinātņu doktors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.
Sergeja Osokina dziļās, krāsainās un izsmalcinātās interpretācijas allaž sagādā īpašu baudu klasiskās mūzikas gardēžiem. Pianista repertuārā ir visdažādāko stilu un laikmetu skaņdarbi, bet īpaši tuva viņam ir Johana Sebastiāna Baha, Ludviga van Bēthovena, Roberta Šūmaņa, Aleksandra Skrjabina un Alfrēda Šnitkes mūzika.
Par Johanesa Brāmsa Otrā klavierkoncerta atskaņojumu pianists ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu.
Sergejs Osokins aktīvi koncertē un pasniedz meistarklases Latvijā, Vācijā, Norvēģijā, Polijā, Zviedrijā, Baltkrievijā, kā arī Dānijā, kur pianistam jau vairāku gadu garumā ir nozīmīga sadarbība ar Dānijas Karalisko Mūzikas akadēmiju.
Pēdējās sezonās kopā ar dēliem Andreju un Georgiju Osokiniem pianists uzstājies klaviermūzikas koncertos “Trīs Osokini” Latvijas Nacionālajā operā, Dzintaru koncertzālē un citur, kā arī 2015. gada decembrī Liepājā ieskandināja koncertzāles “Lielais dzintars” jaunos koncertflīģeļus.
Sergejs Osokins ir ne tikai izcils pianists, bet arī ļoti talantīgs pedagogs, kurš izskolojis Latvijā un pasaulē veiksmīgākos un pazīstamākos jaunos latviešu pianistus: Elīnu Bērtiņu, Andreju Osokinu, Georgiju Osokinu, Vestardu Šimkus, Aurēliju Šimkus, Katrīnu Gupalo, Artu Arnicāni, Rihardu Plešanovu un citus.
Andrejs Osokins piedalījies pasaules nozīmīgākajos pianistu konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas-Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā Briselē.
Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.
Andrejs Osokins regulāri sniedz meistarklases Latvijā un ārvalstīs, kā arī vada klavieru klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 2018. gadā saņēmis prestižo Asociētā biedra statusu Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.
Andrejs Osokins ir kaislīgs mūsdienu klaviermūzikas vēstnieks un aktīvi strādā ar komponistiem, lai veicinātu jaunas mūzikas radīšanu klavierēm. Līdzās solo klavieru koncertiem Andrejs Osokins pirmatskaņojis divus viņam veltītus klavierkoncertus: Jura Karlsona simfoniju-koncertu (pazīstams arī kā Otrā simfonija, 2019) un Zigmara Liepiņa Klavierkoncertu (2023).
2020. gadā pianists dibināja Osokina Brīvības festivālu, kas katru gadu iniciē jaunas mūziķu sadarbības un koncertprogrammas, kļūstot par tikšanās vietu profesionāļiem un skatītājiem, atgādinot, ka mūzika un māksla spēj saliedēt cilvēkus un dot enerģiju rīkoties.
Kopš 2022. gada festivāls veltīts Ukrainai, kur 2022. gada 24. februārī sākās nežēlīgs Krievijas izraisīts karš, kas turpinās joprojām.
2023. gadā Andrejs Osokins saņēma augstāko Latvijas valsts apbalvojumu – “Triju Zvaigžņu ordeni” par labdarības pasākumu un koncertu organizēšanu.
Festivālu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas pilsēta.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Skolēniem, studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 3 eiro
Apliecības "Goda ģimene" (3+) īpašniekiem - 30%
Skolotājiem, pasniedzējiem un medicīnas darbiniekiem - 20%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv
Noderīgi:
Koncerts pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, jo tā laikā tiks aktivizēta indukcijas cilpas funkcija. Ņemot vērā cilvēku ar dzirdes traucējumiem izteikto pieredzi, izmēģinot šo sistēmu, vislabākā klausīšanās pieredze iespējama sēdvietās partera centra zonā no 5. līdz 12. rindai – no 6. līdz 28. vietai.
