Piedalās:
Maksims RISANOVS (alts)
Zane JANČEVSKA (teicēja)
Andis KLUČNIEKS (stabule, duduks)
Valsts akadēmiskais koris "Latvija"
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Māris SIRMAIS
I daļa
Jēkabs JANČEVSKIS (1992)
„Saule, saule, mēnestiņ!”
Oratorija „No letu zemes”
II daļa
Gija KANČELI (1935-2019) „Styx” alta solo, korim un orķestrim
Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā aicina uz koncertu, kurā stāsts par Lietuvas pirmā kronētā karaļa Mindauga sievu Martu, kas nākusi no letu zemes, savienosies ar sengrieķu mitoloģijā balstītām muzikālām pārdomām par Laiku.
Baltu tautu kopīgās vēstures līkloči Jēkaba Jančevska oratorijā “No letu zemes” kontrastēs ar mistisko atmosfēru Gijas Kančeli vērienīgajā vokāli simfoniskajā skaņdarbā “Stiksa”.
Jēkaba Jančevska oratorija “No letu zemes” ir muzikāls piemineklis baltu tautu vēsturei, un tā tapusi kā cieņas apliecinājums latviešu un lietuviešu senajai un maz zināmajai, bet sirdīs glabātajai vēsturei.
Tautā klīst nostāsts, ka Lietuvas pirmā kronētā karaļa Mindauga sieva bijusi no mūsu zemes, no Latgales Madelāniem. Viņa saukta par Martu jeb Mortu.
Ap 1200. gadu dzimušā Mindauga vadībā notika seno lietuviešu zemju apvienošanās, tādēļ viņš uzskatāms par Lietuvas valsts izveidotāju. Mindauga kronēšana Romas pāvesta vārdā notika 1253. gada 6. jūlijā, un kopš 1991. gada šo dienu Lietuvā svin kā karaļa Mindauga dienu jeb valstiskuma svētkus.
Oratorijai kopumā ir astoņas daļas, stāsta autores ir Eva Mārtuža un Zane Jančevska, dzejas autore – Lelde Stumbre.
Komponists un diriģents Jēkabs Jančevskis mūziku sācis radīt 14 gadu vecumā un kopš tā laika kļuvis par vienu no pieprasītākajiem savas paaudzes latviešu komponistiem. Savā mūzikā Jančevskis ilustrē vieglu, garīgu un filozofisku apceri, bet dramaturģisko ideju īstenošanai parādās arī piesātinātas emocionālas izpausmes.
Latvijas teātru gada balvas “Spēlmaņu nakts 2023” laureāts kategorijā “Gada jaundarbs mūzikā”, Latvijas Lielās mūzikas balvas 2021 laureāts kategorijā “Gada komponists”. 2019. gadā ieguvis galveno balvu Starptautiskajā komponistu konkursā “ROSTRUM” (vecuma grupā līdz 30 gadiem).
Nozīmīga Jēkaba Jančevska daiļrades daļa ir veltīta kora mūzikai un skaņdarbiem, tostarp korim. Vairākkārt sadarbojies ar nozīmīgākajiem Latvijas koriem: Valsts akadēmisko kori “Latvija”, “Ave Sol”, “Latvijas Radio kori”, jauniešu kori “Kamēr…”, “Sōla”, “Juventus “ u.c. Starptautiskajā arēnā viņa kora mūziku atskaņojuši “Berliner Singakademie” ( Vācija), “Rundfunkchor Berlin” (Vācija), “Chór NFM” (Polija), “Urbandale Singers” (ASV), Mičiganas Universitātes koris (ASV), “PSM Swara Wadhana” koris (Indonēzija), “MDR Rundfunkchor” (Vācija), “PSM UGM” (Indonēzija), “Akademisk Kor Århus” (Dānija) un daudzi citi kolektīvi.
2020. gadā kopā ar Rīgas Doma kora skolas jaukto kori un diriģentu Jurģi Cābuli viņš ierakstīja savu pirmo oriģinālmūzikas albumu “Aeternum” (“Hyperion Records”, Lielbritānija). CD atzinīgi novērtēja daudzi prestiži klasiskās mūzikas recenzenti, piemēram, “BBC Music Magazine”, “Gramophone”, “Fanfare music” un daudzi citi.
Gija Kančeli ir viens no ievērojamākajiem gruzīnu komponistiem, kura radītā mūzika aizkustina klausītājus visā pasaulē. Viņš radījis septiņas simfonijas, komponējis mūziku arī teātra izrādēm un kinofilmām.
Kančeli piedzima 1935. gada 10. augustā Tbilisi, nopelniem bagāta ārsta ģimenē. 1959. gadā absolvēja Tbilisi Valsts universitātes ģeoloģijas fakultāti, bet 1963. gadā - Tbilisi Valsts konservatoriju.
Kančeli rakstījis simfonisko, vokāli simfonisko mūziku un kamermūziku. Divdesmit gadus bijis Tbilisi Šotas Rustaveli teātra mūzikas direktors, sadarbojies ar pazīstamo gruzīnu režisoru Robertu Sturuu, radījis mūziku apmēram 50 izrādēm. Sarakstījis mūziku arī apmēram 60 filmām, tai skaitā vairākām plaši pazīstamām Padomju Savienības laikā uzņemtām kinofilmām, piemēram, "Mimino" (1977). Par mūziku filmai “Kin-dza-dza” (1986) saņēmis Krievijas kinomākslas akadēmijas balvu "Nika".
1991. gadā pārcēlās uz dzīvi Berlīnē, bet 1995. gadā uz Antverpeni, kur sadarbojās ar Flāmu karalisko filharmoniju. Kančeli vairākkārt viesojies Rīgā, viņa skaņdarbus atskaņojis Liepājas Simfoniskais orķestris, Gidons Krēmers, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Raimonds Pauls un citi Latvijas mūziķi.
Kančeli miris 2019. gada 2. oktobrī savā dzimtajā pilsētā Tbilisi.
“Stiksa” ir viens no Kančeli iespaidīgākajiem darbiem. Tā nosaukums aizgūts no sengrieķu mitoloģijas, kurā Stiksa ir upe, kas atdala dzīvo pasauli no mirušo valstības. Šī simboliskā nozīme atspoguļojas arī mūzikā, kas ir kā ceļojums cauri dažādām emocijām - no smeldzīgām ilgām līdz mierpilnai apcerei.
“Gadiem ejot, aizvien biežāk jūtu nepieciešamību uzturēt sakarus ar sev tuviem cilvēkiem, kuru vairs nav dzīvo vidū. Kontakts ar viņiem nepārtrūkst, un dvēseliskās saites kļūst aizvien ciešākas. Neizteiktās domas un jūtas iemiesojušās vārdos,” savulaik par skaņdarbu stāstījis pats komponists.
Vārdi savienojušies tā, ka veidojas tekstu grupas: Gruzijas dievnamu, tautasdziesmu un garīgo dziedājumu nosaukumi, ģimene, daba un aizgājušo draugu vārdi. Katra teksta grupa apzīmē mūžīgās vērtības. "Stiksas" teksta pamatu veido vārdi gruzīnu valodā, kurus komponists izvēlējies, vadoties no to fonētiskās un skaniskās puses. Vienīgi finālā kā jēdziniskā kvintesence izskan rindas no Šekspīra "Ziemas pasakas" angļu valodā, ko lugā runā alegoriskais personāžs Laiks.
“Stiksa” sarakstīta altam, korim un orķestrim, radot bagātīgu un daudzslāņainu skaņu pasauli. Alta solo partija ir īpaši izteiksmīga, tā ir kā vientuļa dvēsele, kas klejo pa mūžības labirintiem, kora dziedājums piešķir skaņdarbam mistisku un ēterisku dimensiju, bet orķestris rada plašu un krāsainu fonu.
Savulaik Grammy balvai nominētais ukraiņu mūziķis Maksims Risanovs, ko žurnāls Gramophone reiz nosaucis par princi visu altistu vidū, pašlaik savu altista un diriģenta karjeru attīsta vienā no Centrāleiropas mūzikas citadelēm Budapeštā un sniedz koncertus festivālos un koncertzālēs visā pasaulē. Viņa sadarbības partneru vidū ir bijuši komponisti Gija Kančeli, Kšištofs Pendereckis, Pēteris Vasks un Dobrinka Tabakova, vijolnieki Maksims Vengerovs, Gidons Krēmers, Vadims Repins un Aleksandrs Sitkoveckis, čellists Miša Maiskis, klarnetists Martins Frests un citi mākslinieki.
Ar Maksimu Risanovu Liepājas Simfoniskais orķestris ir sadarbojies vairākkārt. 2017. gadā gan kā solists, gan arī kā diriģents viņš kopā ar vēl diviem virtuoziem – vijolnieku Sergeju Dogadinu un čellistu Dāvidu Geringu – koncertēja Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā.
Gijas Kančeli Stiksu tieši šādā mūziķu sastāvā – kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, kori Latvija un Māri Sirmo Lielajā dzintarā viņš atskaņoja jau 2016. gada Lieldienās, un tas aizvien kā skatītāju, tā arī pašu mūziķu atmiņās glabājas kā viens no neaizmirstamākajiem koncertiem, kas Liepājas koncertzālē jelkad ir piedzīvots.
Savukārt vēl 2007. gadā Rīgas Doma baznīcā tapa Stiksa ieskaņojums, ko izdeva britu ierakstu kompānija Onyx. Vēlāk intervijā muzikoloģei Inesei Lūsiņai Gija Kančeli izteicās: "Māris Sirmais ar Liepājas Simfonisko orķestri izveidoja neparasti emocionālu, lielisku mana skaņdarba Stiksa ierakstu. Esmu ļoti laimīgs, ka to izdeva CD."
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Liepājas pilsēta.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 3 eiro
Skolēniem - 50%
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 30%
Personu ar I vai II grupas invaliditāti pavadonim - 50%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv.
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.
Noderīgi:
Koncerts pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, jo tā laikā tiks aktivizēta indukcijas cilpas funkcija. Ņemot vērā cilvēku ar dzirdes traucējumiem izteikto pieredzi, izmēģinot šo sistēmu, vislabākā klausīšanās pieredze iespējama sēdvietās partera centra zonā no 5. līdz 12. rindai – no 6. līdz 28. vietai.
