Piedalās
Elīna Bukša (vijole)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents
Pols Manns
I daļa
Edvards Elgars (1857–1934) "Serenāde" stīgu orķestrim
I. Allegro
II. Larghetto
III. Allegretto
Bendžamins Britens (1913–1976) Vijolkoncerts
I. Moderato con moto
II. Vivace
III. Passacaglia
II daļa
Roberts Šūmanis (1810–1856) Otrā simfonija
I. Sostenuto assai
II. Scherzo
III. Adagio
IV. Allegro molto vivace
Ar britu diriģentu Polu Mannu Liepājas Simfoniskais orķestris ir labi pazīstams jau desmit gadu, un sadarbībā ar ierakstu kompāniju “Toccata” kopā iemūžināti daudzi britu komponistu skaņdarbi – Dereka B. Skota, Mišas Spolianska, Deivida Hekbridža Džonsona, Čārlza O’Braiena, Arnolda Grillera un citu.
Lai arī sadarbība ierakstos ir cieša un ilgstoša, šī būs pirmā reize, kad Pols Manns diriģēs Liepājas Simfonisko orķestri koncertā — tas būs notikums, kas būs īpaša muzikālā tikšanās gan māksliniekiem, gan klausītājiem. Likumsakarīgi, ka klausītājiem piedāvās spožāko britu komponistu mūziku, ko papildinās Roberta Šūmaņa pacilājošā Otrā simfonija.
Edvards Elgars bieži tiek uzskatīts par tipisku angļu komponistu, lielākā daļa viņa muzikālās ietekmes nebija no Anglijas, bet gan kontinentālās Eiropas. Dzimtenē viņš jutās nepieņemts ne tikai muzikāli, bet arī sociāli. Mūzikas aprindās, kurās dominēja akadēmiski izglītoti komponisti, Elgars bija autodidakts.
Lai gan Elgars vēlējās mācīties Leipcigā, viņa iespējas bija ierobežotas — tā vietā viņš kļuva par autodidaktu un mūzikā ienāca kā praktiķis.
Tāpat, protestantiskajā Lielbritānijā viņa Romas katolicisms tika uztverts ar aizdomām. Neraugoties uz grūtībām, 20. gadsimta sākumā Elgars kļuva par atzītu komponistu, pateicoties tādām kompozīcijām kā variācijas orķestrim “Enigma” un oratorijai “Gerontija sapnis”. Plaši pazīstama kļuva arī Elgara patriotiskā dziesma “Land of Hope and Glory”, kas kļuva par neoficiālo Anglijas himnu.
Mūža nogalē britu klasiķis atzina, ka agrīnā “Serenāde” stīgu orķestrim, kas veltīta sievai trešajā kāzu gadadienā, ir viņa mīļākais skaņdarbs. Komponistu priecēja, cik “stīdzinieciska” tā izdevusies – kā nekā Elgars bija arī vijolnieks.
Bendžamins Britens bija centrālā personība 20. gadsimta britu klasiskajā mūzikā. Pirmo ievērību guvis ar a capella darbu “A Boy Was Born” 1934. gadā, savukārt ar 1945. gadā sarakstīto operu "Pīters Graimss" (Peter Grimes) iemantoja pasaules līmeņa slavu, un nākamo 28 gadu laikā sarakstījis vēl 14 operas, kļūstot par vienu no vadošajiem savā žanrā.
Britena Vijolkoncerts, ko dzirdēsim šajā koncertā, ir emocionāli piesātināts, orķestrāli ekspresīvs un strukturāli neparasts. Tajā savijas laikmeta satricinājumu noskaņas ar vijolnieka iekšējo pasauli – tieši šeit koncerta solistes Elīnas Bukšas jūtīgā interpretācija sola īpašu emocionālu spriegumu.
Elīna Bukša ir latviešu vijolniece, 2012.gada Lielās Mūzikas Balvas laureāte, kuras "neierobežoto iztēli un stāstnieces spējas", kā arī "absolūti pārliecinošu tehnisko veiklību un māksliniecisko individualitāti" izcēlis žurnāls "The Strad". 2019. gadā viņa ieguvusi "Kulturkreis Gasteig" mūzikas balvu Minhenē un 2020. gadā iekļauta "City Music Foundation Artists" sarakstā Londonā.
Bukša uzstājusies tādās ievērojamās koncertzālēs kā "Wigmore Hall" Londonā, "Auditorium du Louvre" un Parīzes Filharmonijā, "Laeiszhalle" Hamburgā, "Palais de Beaux Arts" Briselē .
Viņa regulāri piedalās nozīmīgos Eiropas festivālos - Valonijas festivālā (Festival de Wallonie) Beļģijā, Reingavas (Rheingau) mūzikas festivālā Vācijā, Renconctres Musicales d’Évian Francijā, Marvao Starptautiskajā mūzikas festivālā Portugālē u.c.
Kā soliste Bukša ir uzstājusies ar tādiem orķestriem kā I Virtuosi del Teatro alla Scala, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sinfonietta Riga, Sinfonia Varsovia, Ljēžas (Liège) Karaliskais filharmoniskais orķestris, T atarstānas Nacionālais simfoniskais orķestris, Konstances Dienvidrietumvācu filharmoniskais orķestris (Südwestdeutsche Philharmonie Konstanz), Bādreihenhallas (Bad Reichenhall) filharmoniskais orķestris, Maskavas kamerorķestris Musica Viva un Kansajas (Kansai) filharmoniskais orķestris (Japāna) u.c.
Viņa ir ieskaņojusi Sensānsa (Saint-Saëns) un Lalo vijoļkoncertus ierakstu firmā Alpha.
Bukša ir uzstājusies kopā ar pianistiem Marija Žuau Pirešu (Maria João Pires) un Frenku Breiliju (Frank Braley), ar vijolniekiem Midori, Ogistēnu Dimē (Augustin Dumay) un Robiju Lakatošu (Roby Lakatos), ar altistu Žerāru Kosē (Gérard Caussé), ar čellistiem Geriju Hofmanu (Gary Hoffman) un Anrī Demarketu (Henri Demarquette), ar Modiljāni kvartetu (Modigliani Quartet), Kalidora Stīgu kvartetu (Calidore String Quartet), Hermès Quartet un citiem pazīstamiem mūziķiem un ansambļiem.
Par ieguldījumu savā izglītība Bukša ir bezgala pateicīga vairākiem skolotājiem un padomdevējiem. Vijoles spēli viņa sāka apgūt piecu gadu vecumā pie Ojāra Kalniņa un turpināja mācības pie Ogistēna Dimē Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā. 2017.gadā viņa uzsāka studijas pie Kristofa Popena (Christoph Poppen) Minhenes Mūzikas un teātra augstskolā, tās turpinot pie pazīstamās vijolnieces Midori un daudz gūstot Anas Čumačenko (Ana Chumachenco) meistarklasēs.
Līdzās solistes un kamermūziķes karjerai Elīna Bukša interesējas par skaņas un smaržas mijiedarbi. Viņa ir kuratore projektam, kas saistīts ar mūziku un parfīmu.
Elīna Bukša spēlē 1790. gadā būvētu “Joseph&Antonio Gagliano” instrumentu un 20.gadsimta “Sartori” vijoles lociņu , ko viņai laipni aizdevis privāts mecenāts.
2012. gadā saņēma Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada debija” un ir arī prestižā Vindzoras starptautiskā stīginstrumentu konkursa laureāte.
Elīna Bukša jau 12 gadu vecumā debitēja ar Liepājas Simfonisko orķestri – kopš tā laika viņas karjera uzplaukusi visā Eiropā, piesaistot gan kritiķu, gan publikas uzmanību. Viņas atskaņojumus raksturo gan tehniska meistarība, gan emocionāla intensitāte, ko izceļ arī prestižā “The Gramophone” atsauksmes: “Jāuzslavē Elīna Bukša, kuras atdeve nevienā mirklī neviļ. Viņas lasījumā ir spējš spraigums un žilbinošas pasāžas. Vijolniece vērīgi un uzmanīgi aizved klausītāju līdz aizraujošajam finālam.”
Roberta Šūmaņa Otrā simfonija ir viens no komponista ievērojamākajiem darbiem, radīts 1845. gadā Leipcigā.
Simfonijas tapšanas laikā Šūmanis cīnījās ar fiziskām un garīgām veselības problēmām, tomēr skaņdarba pacilājošais tonis kļuvis par sava veida iekšējā spēka un cerības apliecinājumu.
Simfonijas pirmatskaņojums notika 1846. gada 5. novembrī Leipcigā diriģenta Feliksa Mendelsona vadībā.
Šūmaņa jaunrade un sabiedriskā darbība bija nepieciešamais tilts no agrīnā romantisma vācu tradīcijām uz vēlākā 19. gadsimta emocionālākajām formām. Viņa Otrā simfonija atgādina par spēju tiekties uz gaismu arī personīgās tumsas brīžos.
Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts būs kā smalks audekls, kurā savijas britu izsmalcinātība un vācu romantisms; vēsture, individualitāte un mūzikas bezgalīgais spēks.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Liepājas pilsēta.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 3 eiro
Skolēniem - 50%
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 30%
Pavadonim personai ar I/II grupas invaliditāti - 50%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv.
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.
Noderīgi:
Koncerts pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, jo tā laikā tiks aktivizēta indukcijas cilpas funkcija. Ņemot vērā cilvēku ar dzirdes traucējumiem izteikto pieredzi, izmēģinot šo sistēmu, vislabākā klausīšanās pieredze iespējama sēdvietās partera centra zonā no 5. līdz 12. rindai – no 6. līdz 28. vietai.
