Ziemas vakars. Rundāles pils Baltās zāles izsmalcinātība un elegance apvienojumā ar klasicisma un romantisma laikmeta mūziku veido nevainojamu harmoniju. Greznās lustras lej siltu gaismu, skaistās līnijas, cēlie rotājumi un aristokrātiskā atmosfēra katru mirkli piepilda ar īpašu burvību.
Ievērojamā Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči vārdā nosauktais kvartets, kurā muzicē četri izcili jaunākās paaudzes orķestra mūziķi, šoreiz apvienosies ar vienu no meistarīgākajiem latviešu klarnetistiem Egīlu Šēferu – lielisku solistu, kurš ar neticamu vieglumu spēj pacelt spārnos pat vissarežģītākās muzikālās pasāžas.
Piedalās:
Egīls ŠĒFERS (klarnete)
BERČI KVARTETS:
Gunārs Mūrnieks (vijole)
Diāna Reimane (vijole)
Elīna Čipāne (alts)
Klāvs Jankevics (čells)
I daļa
Jozefs HAIDNS (1732-1809) Saullēkta kvartets op. 76 nr. 4
I. Allegro con spirito
II. Adagio
III. Menuetto. Allegro
IV. Finale. Allegro, ma non-troppo
Maija EINFELDE (1939) “Skumjās serenādes” stīgu kvartetam un klarnetei (“Trīs dziedājumi mirstošai jūrai”)
I. Molto moderato
II. Allegretto
III. Adagio
II daļa
Volfgangs Amadejs MOCARTS (1756-1791) Kvartets klarnetei un stīgu trio KV378 (pēc KV317b)
I. Allegro Moderato
II. Andante sostenuto e cantabile
III. Rondo: Allegro
Pēteris VASKS (1946) Trešais stīgu kvartets (“Ziemassvētku kvartets”)
I. Moderato
II. Allegro energico
III. Adagio
IV. Moderato – Allegro
Berči kvartets
Ievērojamā Liepājas arhitekta Paula Maksa Berči vārdā nosauktajā kvartetā muzicē četri izcili jaunākās paaudzes orķestra mūziķi, kuri priecē klausītājus ar izsmalcinātu vijoļu, alta un čella saspēli. Kameransambļa repertuārs aptver mūzikas vēsturi teju 500 gadu garumā, sākot no baroka laikmeta izcilākajiem klasiķiem – Johana Sebastiāna Baha, Antonio Vivaldi un citiem, – līdz pat mūsdienu komponistiem.
Sākotnēji ansamblis izveidojās kā Berči trio, apvienojoties Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķiem Gunāram Mūrniekam (vijole), Diānai Reimanei (vijole) un Elīnai Čipānei (alts). Kad Liepājā sāka strādāt čellists Klāvs Jankevics, viņš tika uzaicināts pievienoties kolektīvam un izveidojās kvartets.
Berči kvartets piedalījies gan Liepājas Simfoniskā orķestra rīkotajā festivālā “Rimbenieks”, gan arī aktīvi koncertē kultūrvietās visā Latvijā.
“Ir nepietiekami spēlēt tikai orķestrī, it sevišķi mūsu vecumā, kad mēs attīstāmies kā mūziķi. Mums visiem patīk spēlēt kamermūziku, tāpēc arī likās loģiski, ka ir jāizveido kvartets un jāspēlē,” intervijā Latvijas Radio 3 skaidro Klāvs Jankevics.
Egīls Šēfers (1978)
Klarnetists Egīls Šēfers ir mūziķis, kura spēli raksturo tehniska meistarība un pārdomāts, izslīpēts mākslinieciskais sniegums. Viņu mēdz dēvēt par vienu no darbīgākajiem Latvijas mūziķiem, kuram, tā vien šķiet, laika ir vairāk nekā citiem.
Līdzās paša koncertdarbībai viņš ar neizsīkstošu cīņas sparu un misijas apziņu ir pievērsies Latvijas mūzikas popularizēšanai dzimtenē un aiz tās robežām. Viņš ir nacionālās ierakstu kompānijas "SKANI” izveidotājs un producents, kopš 2018. gada – Latvijas Mūzikas informācijas centra direktors.
2013. gadā Egīls Šēfers saņēma Lielo Mūzikas balvu kategorijā “Par izcilu interpretāciju”. Lielajai Mūzikas balvai nominēts arī 2012. un 2018. gadā. 2013. gadā LR3 “Klasika” gada notikumu apskatā Egīls Šēfers tika atzīts par “Gada instrumentālistu”.
Kā solists viņš ir sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, orķestri “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio kori. Tomēr Egīls saka: “Nekad neesmu rāvies būt par solistu – tas ir vientuļi, jo tavs sadarbības partneris, cīņas oponents esi tu pats. Nepatīk man tā! Drīzāk – kad esmu kopā ar domubiedriem. Kad tev ir “pušelnieki”. Tā ir daudz intīmāka un personīgāka padarīšana.” (LR3 “Klasika”)
Kamermūzikā viņš ir saspēlējies ar Spīķeru kvartetu, Liepājas Stīgu kvartetu, pianistiem Tomu Ostrovski, Agnesi Egliņu, Dzintru Erlihu, Juri Žvikovu, flautisti Ilonu Meiju, čellisti Guntu Ābeli, dziedātāju Ievu Paršu, tāpat muzicējis “Amber Coast Trio” kopā ar Ēriku Kiršfeldu un Tomu Ostrovski, ir bijis klarnešu kvarteta “Contraverso” dibinātājs un vadītājs.
Kopš 2008. gada viņš ir dāņu pūtēju kvinteta “Carion” dalībnieks, un ir piedalījies “Carion” piecu albumu izdošanā, kuri izpelnījušies ne tikai cildinošas kritiķu atsauksmes, bet arī Dānijas Radio apbalvojumus.
Jozefs Haidns (1732-1809)
Austriešu komponists Jozefs Haidns tiek uzskatīts par vienu no klasicisma perioda dižākajiem meistariem. Viņa daiļradē nozīmīgu vietu ieņem stīgu kvarteti, un viens no spilgtākajiem paraugiem ir “Saullēkta kvartets”, kas tapis 1797. gadā.
Šajā laikā Haidnam bija jau 65 gadi, un viņš bija atgriezies Vīnē pēc ilgstošas un auglīgas uzturēšanās Londonā, kur guva plašu atzinību un ievērojamu popularitāti. Londonas periodā Haidns iepazinās ar jaunām muzikālām tendencēm, kas atspoguļojas arī viņa vēlīnajā daiļradē, tostarp “Saullēkta kvartetā”.
Šis skaņdarbs ir daļa no sešu stīgu kvartetu cikla, kas veltīts ungāru grāfam Jozefam Erdēdi. Cikla Trešais kvartets tiek dēvēts par “Imperatora kvartetu”, un otrā daļa variāciju kopums par melodiju, ko mēs pazīstam kā Vācijas himnu.
Koncertā skanēs cikla ceturtais kvartets.
1797. gadā, kad tapa skaņdarbs, Eiropā turpinājās Franču revolūcijas sekas, Napoleona Bonaparta karaspēks guva uzvaras Itālijā, un pasaulē valdīja politiska nestabilitāte. Šī spriedze un pārmaiņu gaidas, iespējams, ietekmēja arī Haidna daiļradi, piešķirot “Saullēkta kvartetam” zināmu dramatismu un emocionālu dziļumu.
Kvarteta nosaukums “Saullēkts” radies no pirmās daļas lēnā ievada, kurā vijoles melodija atgādina lēni austošu sauli. Šī daļa ir mierīga un harmoniska, radot gaismas un cerības sajūtu. Pārējās trīs daļas ir dinamiskākas un kontrastējošākas, atspoguļojot dažādas emocijas un noskaņas.
“Saullēkta kvartets” ir viens no Haidna meistardarbiem, kas joprojām tiek augstu vērtēts un bieži atskaņots. Tas ir spilgts klasicisma laikmeta mūzikas paraugs, kas apvieno sevī eleganci, izsmalcinātību un emocionālu dziļumu.
Maija Einfelde (1939)
Maija Einfelde ir latviešu komponiste un mūzikas pedagoģe. Guvusi starptautisku atzinību ar kora mūzikas un kamermūzikas darbiem.
Dzimusi Valmierā ērģeļu būvētāja piecu bērnu ģimenē. Pēc tēva nāves Otrā pasaules kara laikā ģimene pārcēlās uz dzīvi Viļķenē, kur māte spēlēja ērģeles Katrīnas baznīcā.
Mācījās Viļķenes pamatskolā, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. 1966. gadā viņa beidza studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē un kopš 1968. gada mācīja kompozīciju un teorētiskos priekšmetus Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā.
1997. gadā Maija Einfelde Bārlova Mūzikas konkursam ASV (Barlow Endowement for Music Competition) pieteica Latvijas Radio korim rakstīto kameroratoriju jauktajam korim “Pie zemes tālās…” ar sengrieķu dramaturga Aishila traģēdijas “Saistītais Prometejs” vārdiem. 299 dalībnieku konkurencē viņa ieguva pirmo prēmiju. Tajā pašā gadā viņai piešķīra Latvijas Lielo mūzikas balvu.
1998. gadā komponisti ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli, savukārt 2020. gadā viņa saņēma Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.
Maija Einfelde palēnām un centīgi veidojusi savu tēlu un stila pasauli, ko ietekmējis latviešu nozīmīgākais simfoniķis Jānis Ivanovs. Komponistes iecienītākie žanri ir kamermūzika un kormūzika, kurā iedzīvinātas vēsturiskas, mitoloģiskas, vispārcilvēciskas un autobiogrāfiskas tēmas. Viņas mūzika ir nosvērta, atturīga, bieži pat ļoti skarba, jo “dzīve nav tik skaista, lai rakstītu skaistu mūziku”.
Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791)
Austriešu komponists Volfgangs Amadejs Mocarts ir viens no visu laiku izcilākajiem klasiskās mūzikas ģēnijiem. Viņa neticami plašais un daudzveidīgais daiļrades mantojums aptver simfonijas, operas, koncertus, kamermūziku un daudzus citus žanrus. Mocarta mūzikai raksturīga eleganta melodiskā valoda, izsmalcināta harmonija un izteiksmīgs emocionālais dziļums, kas spēj aizkustināt un iedvesmot klausītājus gadsimtiem ilgi.
1781. gadā Vīnē tapušais kvartets klarnetei un stīgu trio KV378 ir viens no Mocarta elegantākajiem un priecīgākajiem kamermūzikas darbiem. Šis skaņdarbs ir saistīts ar citu Mocarta darbu - Vijolsonāti KV 379. Iedvesmojoties no šīs sonātes, Mocarts radīja Kvartetu klarnetei un stīgu trio, adaptējot daļu no sonātes materiāla jaunajam instrumentu sastāvam - klarnetei, vijolei, altam un čellam.
Kvarteta tapšanas laikā Mocarts bija iepazinies ar izcilo klarnetistu Antonu Štādleru, kuram arī veltīja šo darbu. Štādlera virtuozitāte un klarnetes tembra skaistums iedvesmoja Mocartu radīt šo brīnišķīgo skaņdarbu, kas joprojām tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem klarnetes repertuāra darbiem.
Kvarteta popularitāti veicināja arī tā harmoniskais līdzsvars starp klarneti un stīgu trio, kas ļauj visiem instrumentiem izcelties un vienlaikus radīt vienotu muzikālo audumu. Šis skaņdarbs ir lielisks klasicisma laikmeta kamermūzikas paraugs, kas izstaro eleganci, izsmalcinātību.
Pēteris Vasks (1946)
Pēteris Vasks ir viens no pasaulē pazīstamākajiem Latvijas komponistiem.
Radošā mūža gaitā no avangardiski noskaņota jaunā un niknā autora, kurš runā modernisma mūzikas valodā, viņš pārtapis par labā un ļaunā mūžīgās divspēles vērienīgu zīmētāju ar tā dēvētās jaunās vienkāršības principiem atbilstošu un vispārsaprotamu skanisko izteiksmi.
Vasks mūzikā vēsta par pamatlietām — tā ir gaismas cīņa ar tumsu, dabas atspulgi skaņumākslā, komponista apbrīnoto putnu dziesmu atbalsis, katarses brīži, mūsu tautas un visas cilvēces likteņi ar zīmogu pagātnē, haosu tagadnē un cerību nākotnē.
Pētera Vaska mūzikas neatņemama sastāvdaļa ir latviešu tautasmūzikai raksturīgi motīvi un tēmas — tie nav citāti, bet gan kādos gēnu avotos rastas skaņu kombinācijas, kas latviešu tautas mūzikas zinātājam uzreiz rada piederības sajūtu.
“Ziemassvētki – miers virs zemes” ir Trešā stīgu kvarteta jeb Ziemassvētku kvarteta vadošais motīvs; tas ir stāsts par ticību un cerību.
Skaņdarba pirmajā daļā izmantotas tēmas no pazīstamas Ziemassvētku dziesmas, bet otro daļu spēcīgi ietekmējušas latviešu tautasdziesmas un dejas. Trešā daļa ar hromatiku, kas stipri atgādina Dmitriju Šostakoviču, pēta un apšauba jebkura miera iespējamību mūsu sabiedrībā. Pēdējā, mierīgā un nedaudz melanholiskā daļa tomēr simbolizē “Mieru uz Zemes”.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Rundāles pils Baltajā zālē sēdvietas nav numurētas
Atlaides:
Skolēniem, studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 5 eiro
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 5 eiro
Skolotājiem, pasniedzējiem un medicīnas darbiniekiem - 5 eiro
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam jāuzrāda atlaidi apliecinošs dokuments.
