Piedalās:
Iveta APKALNA (ērģeles)
Sniedze KAŅEPE (mecosoprāns)
Kaspars VĒVERS (baritons)
Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents: Guntis KUZMA
Programmā:
Jēkabs Jančevskis (1992) Pirmā simfonija (Ērģeļsimfonija) — pirmatskaņojums
I. Zaudētie tēvi
II. Grūstošās projekcijas
III. Gaismas radīšana
IV. Tempus edax rerum
starpbrīdis
Hektors Berliozs (1803-1869) Fantastiskā simfonija
I. Sapņi un kaislības
II. Balle
III. Lauku aina
IV. Gājiens uz soda vietu
V. Sapnis raganu sabata naktī
Liepājas Simfoniskais orķestris ar vērienu atklāj savu 145. sezonu, piedāvājot koncertu, kurā sastapsies laikmetīgā latviešu mūzika un agrīnā romantisma šedevrs.
Vakara centrālais notikums būs īpaši šim koncertam radītās Ērģeļsimfonijas pirmatskaņojums. Ambiciozā skaņdarba autors ir viens no izteiksmīgākajiem un jutekliskākajiem jaunās paaudzes latviešu komponistiem Jēkabs Jančevskis. Viņa mūzika izceļas ar emocionālu intensitāti un dziļu dramaturģiju. Jančevskis meistarīgi savieno tradīciju ar laikmetīgu muzikālo valodu, radot mūziku, kas uzrunā plašu publiku.
Jaundarba interpretācijai uzaicināta pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kuras nepārspējamā tehniskā meistarība un mākslinieciskais jūtīgums spēj iedzīvināt mūzikas vissmalkākos tembrālos niansējumus. Viņas spilgtā harisma allaž piepilda skatuvi ar vitālu un pārliecinošu starojumu.
Koncerta otrajā daļā Liepājas Simfoniskais orķestris klausītājiem piedāvās nozīmīgu agrīnā romantisma skaņdarbu – “Fantastiskā simfonija: epizode mākslinieka dzīvē… piecās daļās” ir franču komponista Hektora Berlioza 1830. gadā sarakstītā programmatiskā simfonija.
Berliozs šajā simfonijā atklāj nebijušu muzikālo domas brīvību – drosmīgu orķestrāciju un formālu pārgalvību, kas lauž klasiskās simfonijas kanonus, radot spilgtu muzikālu psihodrāmu.
Šī simfonija, kas stāsta par mākslinieku, kurš nepiepildītas mīlestības dēļ kritis izmisumā un mēģinājis izdarīt pašnāvību, saindējoties ar opiju, kļuvusi par vienu no romantisma spilgtākajiem meistardarbiem – ne velti Leonards Bernstains to dēvēja par pirmo muzikālo ekspedīciju psihedēlijā.
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” attīstības biedrība
Gundega Kreice
Zigurds Kirhners
Monta Magone
Guna Pīlēna
Gundars Vīksna
SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (paldies vadītājam Jurim Bindem)
AS “SEB BANKA” (paldies Liepājas filiāles vadītājai Ulrikai Grēcei)
Ēriks Timpars
Gatis Taurenis
Ivars Kesenfelds
Māris Stankevičs
Elmārs Balodis
Dainis Irbe
JĒKABS JANČEVSKIS
PIRMĀ SIMFONIJA (ĒRĢEĻSIMFONIJA)
Caur savu pirmo simfoniju es atveru logu uz psihoterapeita, Junga analītiķa Džeimsa Holisa grāmatas „Saturna ēnā” lielajiem jautājumiem, kas manu iekšējo pasauli burtiski „uzplēsa” brīdī, kad izmisīgi meklēju uz tiem atbildes.
„Saturna ēnā” kalpoja kā šīs simfonijas saturiskā konstrukta virzītājspēks, līdzīgi kā vēl vairākas Holisa un neskaitāmas citu autoru grāmatas, kurās pēdējo gadu laikā esmu mēģinājis rast atbildes, mierinājumu un izpratni par savas psihes dzīlēm un noslēpumiem, un galu galā par lielo mistēriju, ko dēvējam par dzīvi. Darbs saturiski būvēts ne tikai uz Holisa iztirzātajiem jautājumiem, pie kuriem pašterapeitiskos nolūkos esmu atgriezies neskaitāmas reizes, bet arī uz vairāku filosofu, dzejnieku un domātāju domugraudiem. Daži no tiem tiek pieminēti arī šajā satura aprakstā, citi dzīvo simfonijas skaņurakstā.
Caur simfoniju uzdodu četrus jautājumus:
Kādus nospiedumus atstāj senču dzīvotās un neizdzīvotās dzīves?
Vai projekcijas ir brīva izvēle, pašapmāns vai nekontrolējams psiholoģiskais mantojums?
Vai iespējams nezaudēt cilvēcību, piedzīvojot sāpes?
Kā sadzīvot ar laiku?
I Zaudētie tēvi
Grāmatas „Saturna ēnā” centrālo asi un tematisko kodolu autors Džeims Holiss balsta mitoloģijā par romiešu zemkopības dievu, kura sākotnējais iemiesojums - grieķu Krons - piedzima vīrišķajam pirmsākumam Urānam un sievišķajam pirmsākumam Gajai. Urāns baidījās no saviem bērniem un ienīda tos. Urāna sieva Gaja izgatavoja sirpi un aicināja Kronu uzbrukt savam tēvam. Krons nocirta sava tēva fallu, un no asinīm, kas nokrita uz zemes, piedzima šausminoši milži. Sēklas apaugļotā jūra dzemdēja Afrodīti - viņas vārds nozīmē „dzimusī no putām”. Pēc tēva gāšanas Krons (romiešiem - Saturns) pats ieņēma viņa vietu un kļuva par tikpat nežēlīgu valdnieku. Kad viņa sieva Reja dzemdēja bērnus, Krons tos aprija vienu pēc otra.
Šī teika lieliski pauž naratīvu par deformētu senču mantojumu un vīriešu traumu, varas izpausmju, baiļu turpināšanos caur vienai paaudzei nākamajā un nākamajā, un tad atkal nākamajā. Šīs važas mūs saista kopš senākiem laikiem, nekā spējam iztēloties.
Mūsdienu sabiedrība ir pārpilna ar neirotiskiem, agresīviem, apjukušiem vīriešiem, kuri auguši tiešā vai pastarpinātā Saturna ēnā. Ne vienmēr caur vardarbības un agresijas kompleksiem, bet gluži vienkārši aizmirstības un atstumtības pavēnī.
„Pamestības sāpes ir vissmagākā nabadzības forma.” /Māte Terēze/
II Grūstošās projekcijas
„Nestāviet pārāk cieši viens otram, jo templim balsti stāv atstatus un cipreses neaug viena otras paēnā.” /Halīls Džibrāns/
Projekcijas, kurās ilgstoši esam dzīvojuši, brūk un maskas ir kritušas. Kurš to būtu gaidījis.
„Tu pazaudēji sevi manī. Tagad tu riskē pazust pavisam.”
Ja izdodas nepazust un ielūkoties savas psihes dziļākajos nostūros, tas kalpo kā jauna ceļa sākums. Neizbēgami un pat nepieciešami, jo no katra mūsu iepriekšējā kodola dzimst jauns. Ja tas nenotiktu, mēs paliktu mūžīgā stagnācijā.
„Katra transformācija paredz „pasaules galu” - sabrukumu iepriekšējās dzīves filosofijai.” /Karls Gustavs Jungs/
Vīrieša dzīves viens no centrālajiem virzītājspēkiem ir bailes. Apzinātas vai neapzinātas - tās liek baidīties no pazemojuma, nodevības, kauna, sakāves. No bailēm rodas dusmas, no dusmām - aizsardzība, no aizsardzības - norobežošanās, no norobežošanās - vientulība, no vientulības - vēl lielākas bailes.
Šī daļa ir simfonijas smaguma centrs - neizpratnes, šoka, baiļu un dusmu, taču pašos pamatos neizsakāmu skumju pielādēts kliedziens visumā. Daļas kulminācijas zonu ironiski nežēlīgā veidā sagatavo amerikāņu bērnu rotaļas „Ritenītis rit un skrien tālāk vien” citāta vairākkārtējs atkārtojums. Mūzikai turpinoties, kulminācijas formas posmu pavada smagnēji monstrāls maršs, kas neatgriezeniski aiznes sev līdzi ne tikai pagājušo laiku, ilūzijas un atmiņas, bet arī pavada manu pagātnes Es, kurš nekad nenojauta par to, cik būs gaistošs.
„Gluži kā zelta kāpas, augošas un plūstošas gaismas jūrā, ir atmiņas.
(..) Tās piepilda visu – jūru, kas viscaur neizmērojamā zeltā lās līdz ar visu
vēju…”
/Huans Ramons Himeness/
III Gaismas radīšana
„Tu audz no iekšienes - tevi neviens nevar iemācīt, tevi neviens nevar padarīt garīgu. Nav cita skolotāja kā tikai tava Dvēsele.” /Svami Vivekānanda/
Trešā daļa, simfonijas dvēsele, ir mana meditācija, ceļš uz gaismu. Būtībā katras dienas ceļš visa mūža garumā. Neizejot cauri tumsai, grūti sajust alkas pēc gaismas. Un balansēšana uz šī svārsta notiek visu laiku. Ar nebeidzamu virzību tuvāk gaismai.
Pēdējā laikā manu apbrīnu īpaši piesaista cilvēki, kuri piedzīvojuši garīgi augstu attīstību - tie mani suģestē, aicina tiem līdzināties. Jauna laikmeta vēstneši. Visaugstāko cieņu pelnījuši tie, kas, pārdzīvojot milzīgas sāpes, nav zaudējuši cilvēcību. Šī daļa ir veltījums viņiem un katram, kas meklē vai meklēs savas garīgās attīstības ceļu gaismas virzienā.
„(..) Un sēdēsim uz zaļas zāles mēs,
un savu iedvesmu kā maizi dalīsim.
Un staros pāri pierēm sapņojums,
un miers būs visiem lēni izmocītajiem,
un atkāpsies aiz horizonta tumsa,
un celsies pāri laikam apgaismība.”
/Velga Krile/
IV Tempus edax rerum
„Tempus edax rerum” - Ovidija vārdos ietērptā doma „Laiks - visu lietu rijējs”. Laiks kā suģestējošs un vienlaikus biedējošs spēks, kam pakļauta visa lietu kārtība. Sadzīvot ar laiku - balansēt starp degšanu un sadegšanu. Starp ģeniālā radīšanu un plānprātu. Starp vēlmi pagarināt mirkli un atlikt patiesību par to, ka viss ir pārejošs.
Laiks kā vilnis - tas ceļ un nes mūs sev līdzi, bet tāpat tas spēj aprakt, ja mēģinām tam pretoties. Tas nav ne draugs, ne ienaidnieks, bet spēks, kas pieprasa pazemību. Laiks atsedz patiesību un reizē to dzēš. Tas padara mūs par lieciniekiem, bet nekad - par īpašniekiem. Nevis uzvarēt laiku, bet iemācīties ritēt līdz ar to - būt degošam, bet nesadegt. Turpināt BŪT. Starp dzirksti un pelniem.
Koncertu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Liepājas pilsēta un koncertzāle “Lielais dzintars”.
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:
Atlaides:
Studentiem, invalīdiem, pensionāriem – 3 eiro
Skolēniem - 50%
3+ ģimenes kartes īpašniekiem - 30%
Pavadonim personai ar I/II grupas invaliditāti - 50%
Grupām (10 un vairāk apmeklētājiem) – 20%
Pērkot grupu biļetes internetā, lūdzam rakstīt uz e-pastu sales@lso.lv.
Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda tiesības uz atlaidi apliecinošs dokuments.
Noderīgi:
Koncerts pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, jo tā laikā tiks aktivizēta indukcijas cilpas funkcija. Ņemot vērā cilvēku ar dzirdes traucējumiem izteikto pieredzi, izmēģinot šo sistēmu, vislabākā klausīšanās pieredze iespējama sēdvietās partera centra zonā no 5. līdz 12. rindai – no 6. līdz 28. vietai.
